Veikalā šis jautājums izskan gandrīz katru rudeni, un parasti kopā ar vienu un to pašu pārliecību: ja riepā ir radzes, ziemā viss būs kārtībā, bet neradžota riepa uz ledus esot bezcerīga. Testu skaitļi šo pieņēmumu sagrauj diezgan skarbi. Somu izdevuma Tekniikan Maailma 2024. gada ziemas riepu salīdzinājumā vājākā radžotā riepa ledus bremzēšanā zaudēja pilnīgi visām neradžotajām riepām un pat no otras vājākās radžotās riepas atpalika par desmit metriem. Metāls protektorā pats par sevi saķeri nerada. Tālāk apkopots, ko par abiem riepu tipiem rāda neatkarīgie testi, ko Latvijā prasa likums un pēc kā izvēle tiešām ir jāizdara.
Vai radzes uz ledus vienmēr uzvar?
Kā grupa - jā, bet pārsvars nav nemainīgs lielums. Zviedrijas Valsts ceļu un transporta pētniecības institūts VTI ir testējis riepas uz trim atšķirīgām ledus virsmām: slapja ledus, sausa gluda ledus un sausa raupja ledus. Radžotās riepas kā grupa paliek pārākas visos trijos gadījumos, taču starpība ir ļoti nevienmērīga - vislielākā uz slapja ledus, vismazākā uz raupja. Tieši tāpēc divas pretējas pieredzes mēdz būt vienlīdz patiesas: viens ar neradžotajām riepām nekad nav iekūlies nepatikšanās, otrs bez radzēm no kalna neizbrauc.
Somijas Transporta infrastruktūras aģentūra Väylävirasto apkopoja riepu testu datus no 1990. līdz 2022. gadam un ziemas sezonas negadījumus ar bojāgājušajiem no 1997. līdz 2020. gadam. Radžu priekšrocība uz ledus visā šajā periodā gandrīz nav mainījusies, bet tās lielums svārstās no 10 līdz 40 procentiem atkarībā no ledus struktūras. Mazāk zināms ir otrs secinājums: automašīnās ar stabilitātes kontroli (sistēmu, kas slīdēšanā pati piebremzē atsevišķus riteņus) neradžotās riepas ir drošākas, nekā līdz tam pieņemts, un to īpatsvaru, kas tobrīd bija 14 procenti, varētu vismaz divkāršot bez būtiska riska satiksmes drošībai. Ka neradžotās riepas uz ledus pārspētu radžotās, pētījums nekur neapgalvo.
Jaunākie salīdzinājumi rāda to pašu tendenci. Tekniikan Maailma 2025. gada testā uz VW Golf ar izmēru 205/55 R16 tika salīdzinātas septiņas radžotās un septiņas Nordic tipa neradžotās riepas (tās, kas radītas Ziemeļvalstu ziemai, nevis Centrāleiropas slapjajam asfaltam), un labākās neradžotās jau sāk apsteigt vājākās radžotās. Uz ledus radzes pārsvaru saglabā.
Latvijas ziema nav Lapzemes ziema
Šeit sākas praktiskā daļa. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra klimata normas laikposmam no 1991. līdz 2020. gadam rāda, ka janvāra vidējā gaisa temperatūra valstī ir -3,0 °C, bet vidējā diennakts maksimālā -0,8 °C. Sniega sega janvārī ir vidēji 20 dienas, tās vidējais biezums ir 8 centimetri, un janvāris ir kļuvis par 2,3 °C siltāks nekā 1961.-1990. gada atskaites periodā. Latvijas ziema tātad turas ap nulli. Ap nulli veidojas slapjš ledus. Uz tā radzes dod savu lielāko pārsvaru, un tieši uz tā, kā atgādina Somijas ceļu satiksmes drošības organizācija Liikenneturva, saķere vispār ir vissliktākā.
Otrs kritērijs ir tas, pa kādiem ceļiem automašīna faktiski brauc. Latvijas Valsts ceļu ziemas uzturēšanas sezona ilgst no 16. oktobra līdz 15. aprīlim, un galvenos valsts autoceļus tajā uztur augstākajā A klasē. Aptuveni 10-11 tūkstoši kilometru grants ceļu paliek zemākajās C un D klasēs: uz tiem sniega segu apzināti saglabā un vajadzības gadījumā rievo, kaisa tikai bīstamākajās vietās, piemēram, līkumos un kāpumos, un nesāla vispār.
Rīgas centra ikdienas braucējs un lauku ceļu braucējs tāpēc ir divi pilnīgi dažādi pircēji. Pirmajam lielākā daļa ziemas kilometru paiet pa sālītu, kailu asfaltu. Otrajam zem riteņiem ir sablīvēts sniegs, kas ik pa laikam apledo.
Cik liela starpība uz ledus var būt, skaidri parāda ražotāja paša skaitļi. Nokian salīdzinājumā no 50 km/h uz ledus automašīna ar radžotajām riepām apstājas 43 metros, ar Nordic tipa neradžotajām - 60 metros. Tie ir 17 metri jeb gandrīz četri auto garumi, un šis ir ražotāja, ne neatkarīga testa rezultāts, taču virziens sakrīt ar VTI un Väylävirasto datiem. Par radžoto riepu izdevīgāko diapazonu Nokian uzskata temperatūru no -5 līdz +5 °C, kas Latvijas ziemai atbilst gandrīz precīzi.
Ir arī efekts, ko atsevišķs auto īpašnieks nemana. Malmivuo un Luoma lauka pētījumā (European Transport Research Review, 2017) katra no piecām joslām ar atšķirīgu radžoto riepu īpatsvaru satiksmē tika izbraukta 642 reizes aptuveni nulles grādu temperatūrā: ja radžoto riepu īpatsvars bija 50-100 procenti, saķere praktiski neatšķīrās, bet joslā ar vienīgi neradžotu satiksmi ledus saķere izrādījās par 20-31 procentu zemāka. Radzes ledu padara raupju visiem, neradžotas riepas to nopulē.
Ko Latvijā prasa likums
Divi periodi, un tie nesakrīt. No 1. decembra līdz 1. martam automobilim un autobusam ar pilnu masu līdz 3500 kg jābūt aprīkotiem ar riepām, kas paredzētas braukšanai ziemas apstākļos. Radžotās riepas savukārt atļauts lietot no 1. oktobra līdz 1. maijam, proti, radžoto riepu atļautais periods sākas divus mēnešus agrāk un beidzas divus mēnešus vēlāk nekā obligātais ziemas riepu periods. Ceļu satiksmes likuma 71. pants par braukšanu ziemas periodā bez ziemas riepām, tāpat kā par braukšanu ar radžotām riepām no 1. maija līdz 1. oktobrim, paredz 30 eiro sodu.
- Obligātajā ziemas riepu periodā minimālais protektora dziļums vieglajam automobilim un kravas automobilim līdz 3,5 tonnām ir 4 mm, autobusiem virs 3,5 t - 3 mm, kravas automobiļiem virs 3,5 t - 2 mm. Pārējā gada daļā vieglajam auto paliek vispārējais 1,6 mm minimums.
- Vienam transportlīdzeklim vienlaikus nedrīkst būt gan radžotas, gan neradžotas riepas. Populārā doma radžot tikai dzenošās ass riepas ar to atkrīt: izvēle ir visiem četriem riteņiem uzreiz.
- Kopš 2024. gada 1. oktobra obligātajā periodā par ziemas riepu atzīst tikai riepu ar "kalns un sniegpārsliņa" jeb 3PMSF apzīmējumu. Riepas, kas marķētas vienīgi ar M+S, izmantojamas no 2. marta līdz 30. novembrim. Prasība ir iekļauta Ministru kabineta noteikumos Nr. 295, un bez šī marķējuma auto ziemas periodā neiziet tehnisko apskati.
Ar marķējumu Latvijā viss ir kārtībā: CSDD tehniskajās kontrolēs uz ceļiem neatbilstoši marķētas riepas konstatētas nedaudz mazāk nekā 0,3 procentiem transportlīdzekļu. Nodilums ir cita aina. 2024./2025. gada ziemas sezonā CSDD un Valsts policija uz ceļiem pārbaudīja 6448 transportlīdzekļus: no tiem 621 jeb 9 procentiem protektora dziļums bija tikai 4-5 mm, 178 gadījumos tika noteikta atkārtota pārbaude mēneša laikā, bet 69 auto ar bīstami nodilušām riepām turpināt ceļu neļāva. Termiņi un mērījumi sīkāk apkopoti rakstā par to, kad jāmaina ziemas riepas.
Vēl viena piebilde: 4 mm jānotur visu obligāto periodu, ne tikai maiņas dienā. Komplekts, kas novembrī rāda 5 mm, februārī visticamāk būs zem robežas, tāpēc mērīt vajag pirms uzlikšanas.
Ko radzes prasa pretī ikdienā
Troksnis nav sīkums, un noklusēt to nav godīgi. VTI dati liecina, ka jaunas radžotās riepas ir manāmi skaļākas par neradžotajām un starpība ir vislielākā, braucot lēnāk par aptuveni 60 km/h - tātad tieši pilsētā. Radzēm nodilstot, atšķirība sarūk.
Ar degvielas patēriņu ir otrādi, nekā daudzi gaida. VTI un KTH ceļa apstākļos izmērīja 50 riepām rites pretestību (cik daudz enerģijas riepa paņem, vienkārši ripojot) uz divām seguma virsmām, un starpība starp ziemas riepām ar radzēm un bez tām kā grupām izrādījās statistiski nenozīmīga. Vairāk nozīmes bija atšķirībām starp konkrētiem modeļiem.
Skaidra atšķirība ir ceļa seguma nodilumā. Zinātniskajā žurnālā Atmospheric Chemistry and Physics 2019. gadā publicētā pētījumā radžoto riepu radītais seguma nodilums novērtēts 2-5 gramu apmērā uz vienu automašīnas nobraukto kilometru, un tas ir galvenais ceļa putekļu avots Ziemeļvalstu pilsētās. Modelējot vienu Helsinku ielu, aprēķināts, ka radžoto riepu lietojuma samazinājums par 30 procentiem nozīmētu par 10-22 procentiem mazāk pašas ielas radīto sīko putekļu daļiņu (PM10). Rīgas centra braucējam šis arguments kaut ko nozīmē, lauku ceļu braucējam pamatoti ne.
Vērts saprast arī, cik daudz šī izvēle vispār izšķir. Norvēģijas Transporta ekonomikas institūts TØI piecās pilsētās no 2002. gada 1. janvāra līdz 2009. gada 31. augustam konstatēja, ka radžoto riepu lietojuma samazināšana ziemas negadījumus ar cietušajiem izmainīja tikai par 2-5 procentiem, bet negadījumus ar mantiskiem zaudējumiem - mazāk nekā par procentu. Bieži citētais skaitlis, ka risks iet bojā ir par 42 procentiem mazāks, nāk no Zviedrijas Transporta administrācijas pētījumiem, uz kuriem atsaucas VTI, un attiecas tikai uz vecākām automašīnām bez elektroniskās stabilitātes kontroles. Riepas kvalitāte un braukšanas stils rezultātu izmaina vairāk nekā radžu esamība, un stabilitātes sistēma bez saķeres nestrādā.
Divi veidi, kā radzes padarīt saudzīgākas
Radžu galvenais trūkums - metāls, kas skar segumu arī tur, kur ledus nav - ražotājiem nav noslēpums, un pēdējos gados parādījušies divi atšķirīgi risinājumi. Nokian Hakkapeliitta 01 radzes balstās temperatūrjutīgā pamatslānī: aukstumā tas sacietē un izspiež radzes uz āru, siltumā kļūst mīksts un ļauj tām iegrimt protektorā. Elektronikas tur nav, viss notiek pašā gumijā. Preses demonstrācijā izdevums The Drive fiksēja, ka ap mīnus pieciem grādiem radzes ir ārā, bet ap plus pieciem tās sēž iegrimušas. Ceļa seguma nodilumu ražotājs sola samazināt par līdz pat 30 procentiem. Plašāk par šo tehnoloģiju rakstījām atsevišķā rakstā, un pati Hakkapeliitta 01 ir mūsu katalogā.
Continental iet citu ceļu. IceContact sērijā izmantotās ContiFlexStud radzes ir ietvertas gumijas, nevis alumīnija apvalkā, tāpēc tās var elastīgāk pielāgoties segumam un dziļāk iekosties ledū. Ražotāja mērījumos tas dod aptuveni 7 procentus labāku saķeri uz ledus un aptuveni 20 procentus mazāku seguma nodilumu nekā parastas radzes, turklāt salonā dzirdamais radžu troksnis ir klusāks. Atšķirība no Nokian pieejas ir būtiska: šeit radzes ir izbīdītas vienmēr, temperatūra tās nekustina. Tehnoloģija pirmoreiz parādījās IceContact 3, un to izmanto arī jaunākais IceContact 8.
Abos gadījumos skaitļi nāk no pašu ražotāju mērījumiem, un neatkarīgos testos šīs divas pieejas savā starpā vēl nav salīdzinātas. Pircējam tas nozīmē vienu: jauna radžu tehnoloģija ir arguments par labu modelim, bet ne garantija, ka tieši šī riepa būs labāka par citu labi novērtētu radžoto riepu.
Kļūdas, kas maksā vairāk nekā pati izvēle
- Neiebraukts komplekts. Nokian norāda, ka pirmie 400-500 km ar jaunām radžotajām riepām jānobrauc bez straujas paātrināšanas, asas bremzēšanas un ātri ņemtiem līkumiem, lai radzes iegultos savās vietās; ap katru radzi ir ieveidots indikatora gredzens, kas pēc iebraukšanas nodilst. VTI no savas puses iesaka vismaz 100 km, labāk 500 km, jo pēc pārāk īsas iebraukšanas strauja bremzēšana uz ledus radzes vienkārši izrauj.
- Lietotas radžotās riepas, kas izskatās kā jaunas. Ceļu būves uzziņu vietne Pavement Interactive min, ka jaunas radzes virs protektora izvirzās 1,2-1,5 mm, bet, kad izvirzījums sarūk līdz aptuveni 0,6 mm, to devums saķerē vairs praktiski nav manāms. Likumam atbilstošs protektora dziļums par radžu stāvokli nepasaka neko, tāpēc pirms pirkšanas ir vērts saskaitīt tukšos caurumus. Izkritušas radzes Nokian atpakaļ likt neiesaka: mainīt vajag riepu, un, radzes izņemot, neradžota riepa no tās nesanāk.
- 3PMSF uztveršana par kvalitātes zīmi. Sniegpārsliņa ir tikai obligātais minimums. ADAC 2025. gada ziemas riepu testā izmērā 225/40 R18 tika pārbaudīts 31 modelis, un 11 no tiem saņēma vērtējumu "vāji", lai gan Alpine simbols bija visiem. Bremzējot uz slapja seguma no 80 km/h, starpība starp labāko un sliktāko riepu pārsniedza 15 metrus: tur, kur auto ar Goodyear UltraGrip Performance 3 jau stāvēja, auto ar Syron Everest 2 vēl brauca ar gandrīz 46 km/h. Nordic tipa ledus riepu no Centrāleiropas ziemas riepas šķir ES riepu etiķetes (uzlīmes uz katras jaunas riepas) atsevišķā ledus saķeres piktogramma, ko saskaņā ar regulu (ES) 2020/740 drīkst attēlot vienīgi C1 jeb vieglo automobiļu riepām. Etiķetes klases Liikenneturva pārvērš metros: viena saķeres klase uz slapja ceļa nozīmē 3-6 metru starpību bremzēšanas ceļā. Kā lasīt pārējos etiķetes rādītājus, aprakstīts ceļvedī par to, kā izvēlēties riepas.
- Nepārbaudīts spiediens. Pēc Continental datiem, temperatūrai nokrītot par katriem 10 °C, spiediens riepā samazinās par 0,07-0,14 bar, tāpēc siltā rudenī piepumpēts komplekts -10 °C salā jau ir manāmi mīksts. Mērīt vajadzētu vismaz reizi divās nedēļās un tikai aukstām riepām; zems spiediens paātrina arī radžu zudumu.
- Pārāk veca gumija. CSDD neiesaka lietot riepas, kas vecākas par pieciem līdz sešiem gadiem, jo laika gaitā gumijas maisījums zaudē īpašības. Sacietējusi ziemas riepa uz ledus vairs nesatver ceļu neatkarīgi no tā, vai radzes tajā vēl ir.
- Cerība, ka neradžotās riepas var atstāt uz visu gadu. Nokian brīdina, ka raupjie pavasara ceļi tās nodeldē ātri un nevienmērīgi. Divas sezonas maiņas gadā paliek jebkurā gadījumā.
Kā izvēlēties
Jautājums "radžotās vai neradžotās riepas" īstenībā ir jautājums par to, kur automašīna ziemā brauc.
Radžotās riepas ir loģiskā izvēle, ja lielākā daļa ziemas kilometru paiet pa neapstrādātiem reģionālajiem vai grants ceļiem, ja maršrutā ir stāvi kāpumi vai ja auto stāv ārā un rīti sākas uz apledojuša seguma. Mūsu katalogā radžotās ziemas riepas aptver disku diametrus no R13 līdz R22, ar visplašāko izvēli R16-R18 grupā, un tās piedāvā vairāki desmiti zīmolu.
Neradžotās Nordic tipa riepas der labāk, ja braukšana notiek galvenokārt pilsētā pa sālītu asfaltu vai ja nobraukums ir liels un troksnis traucē. Vēl viens iemesls ir braucieni uz ārzemēm: radžotās riepas vairākās Centrāleiropas un Rietumeiropas valstīs, tostarp Vācijā, ir aizliegtas vai ierobežotas, tāpēc pirms brauciena galamērķa noteikumi jāpārbauda. Ziemas riepu sadaļā neradžotie modeļi ir izteikti plašāk pārstāvēti - uz vienu radžoto modeli ir aptuveni četri neradžotie.
Trešo variantu daudzi nopērk nejauši. Pēc Nokian skaidrojuma Centrāleiropas tipa ziemas riepas uz sniega un ledus ir jūtami vājākas par Nordic tipa neradžotajām riepām, toties labākas uz slapja asfalta. Abas veikalos sauc vienkārši par ziemas riepām, tāpēc skatīties vajag uz ledus saķeres piktogrammu, ne uz nosaukumu. Visām ziemas riepām mūsu katalogā 3PMSF marķējums ir, tā ka likuma minimumu izpilda jebkura no tām.
Galvenais, ko rāda testi: starpība starp labu un sliktu riepu mēdz būt lielāka nekā starpība starp riepu ar radzēm un bez tām. Vājākā radžotā riepa Tekniikan Maailma 2024. gada testā ledus bremzēšanā no labākā rezultāta atpalika par 19,5 metriem. Tāpēc izvēlēties ir vērts pēc testu rezultātiem, ne pēc tā, vai protektorā ir metāls.
